dzīvo.dzīvē.dzīvu.dzīvi.dzīvam.dzīvē.dzīva.dzīve.

Kā vienmēr. Uzlikusi nostaļģisku mūziku, ar tējas krūzi pie sāna, es esmu šeit.

Paskaties uz viņu.
Es arī tā gribu.
Viņu visi mīl.
Mani fascinē bēdīgā laimība viņa acīs.
Nav problēmu, mokošu domu.
Cik tas viss būtu saulaini.
Bet nē. es negribu dzīvot tikai lai pastāvētu.
Visi mirst, bet ne visi pa īstam dzīvo.
Bieži nevar saprast, kādā šovā mēs esam - izdzīvošanas vai dzīvošanas.
Lainukā, mans televizors šobrīd neķer signālu, un krāsas arī pa vadiem devušās iekrāsot citus ekrānus.
''Šovakar ziņās - arhīvs no pagājušās vasaras!'' - vienīgā programma.
Bet blakus stāv klavieres. un viss saplūst ar mūziku.
Ziņu vadītāja apklust. beidzot ieklausās skatītāju vēlmēs.
Es nespēju paskaidrot, cik ļoti šis viss neizklausās pēc manis.
Vai nebūtu jauki, ja foršie cilvēki un lietas, vietas, notikumi nemainītos?
Bet mainās. un ne vienmēr uz to labāko pusi.
Un ko man darīt? Ja vienīgais ko es spēju, ir vienkārši skumji noskatīties.
Zini kādēļ? Jo nespēju apspiest bailes.
Bailes, ka nesapratīs, pārpratīs. Un galvenokārt, ka apstiprināsies ļaunās aizdomas - nāku par vēlu.
Stulbi, dumji un visādā ziņā nejauki.
Bet. mācos no kļūdām, panākumiem un viedokļiem.
Jūs mani mīļie.
Tu esi foršs, nemainies.
Arlabunakti.!

Alise

Nu ko.
Slima jau 7.dienu.
Mazliet izolēta, bet arī bišķiņ masu caurstrāvota.
Tas ir, domu caurstrāvota.
Mans gandrīz vienīgais sabiedrotais klātienē tagad ir domas.
Zini, kurš ir skaļākais un trokšņainākais orgāns? smadzenes. pamēģini tās apklusināt.
Esmu sadzērusies visādas tabletītes un sīrupiņus.
Šitās dienas ļāvu slimībai dzīvot. tagad cīnos. nu jau pietiek.
Cilvēki sāk kaitināt. esmu atradusi no viņiem.
un savas domas arī vairs nemāku turēt pie sevis. no jauna jāmācās savaldīties.
āreče! man nav ko teikt. plaušas pārņem superdziļšskaļšsāpīgs klepus.
Veseļojos :)