sestdiena, 2011. gada 26. novembris

Čau, puika.

Es jau kavēju, bet man gribējās tomēr šeit.
Viss it kā ir.
Bet ko tur daudz.
Pēdējā laikā esmu traka ;D nopietni. man pie vienas vietas, ko domā pārējie.
Protams, normas robežas.
Bet es vismaz jūtos kā dzīvs cilvēks.
Pārdomāju savas prioritātes.
Un vispār daudz domāju.
Bet tagad tas vismaz ir mērķtiecīgi.

Jāiemācās taupīt nauda. nemāku. man patīk dzīvot mirklim.
Par savu figūru arī vairs nesanāk domāt ;D nē, domāt sanāk, bet rūpēties gan ne.
Bet ko tur daudz, es dzīvoju vienreiz.

Tad nu jā. Visavisumā jauki. :)

Labi, es pametu šo mīksto krēslu.
Bučasvisur
čau, puika ;)

ceturtdiena, 2011. gada 17. novembris

She sells sea shells.

Vai ne tā?
Manā galvā jau kādu laiku dzīvo watafaks.
Vecīt, kas notiek?
Bet ko nu tur daudz.
Garastāvoklis pozitīvs, vismaz līdz šodienai.
Kautkā sanāk.
Nedomājot par to, ka tā nopietni par dzīvi ar cilvēkiem neesmu runājusi jau vismaz 3 mēnešus.
Šodienas tāda doma, saprašana, ka mani neietekmē ārējie apstākļi. Gandrīz vispār.
Es tik nezinu, vai tas labi vai slikti, bet mani tas netraucē.
Šovakar akadēmijā biju uz koncertu. Un vienīgais, kas man tur patika, ir tas, ka es sapratu, ko es gribu panākt nākamo 5 gadu laikā. Vismaz.
aij labi. bučasvisur.