Kamēr kaulos spēks ir, es laužos cauri,

Hahaha, Alis!
Gribi braukt uz Amsterdamu? Sure thing.
Bet vispirms!

Kā tad bez zupiņas slimības laikā!

Minimālā dienas dzērveņu deva. 

Antibiotikas.Kuras mans ķermenis panes tieši briesmīgā veidā: galvas reiboņa, karstuma viļņi, bezspēks un tā.

Un protams, protams siltas zeķītes! 

Kā jau parasti slimojot. 

Tajā pašā laikā, Alise jau nerimstas, vēl ir jātiek galā ar:

debates ar ekspertiem,

koncerts ar Kazanovas orķestri,

7-9 priekšmetu atestācijas nokārtošana līdz trešdienai,

koncerts ar kori Mūza,

un protams, kaudze ar linkiem un papīriem Amsterdamai!

Mincīšīīī! Es jūtos brīnišķīgi! Tiešām. 

Man patīk.

Vismaz dzīve nestāv uz vietas.

Don't worry

Respektīvi tā - ekselence neprasa upurus.
Vismaz šobrīd nē. Un šobrīd ekselence ir nevis stāvoklis sabiedrībā, bet līmenis dzīves uztveršanā, garastāvoklī un notikumos.
Jo katru reizi, kad man prasa, kā man iet, atbilde ir ekselenti!
Un tā tas ir.

Bet smieklīgi, ka visu laiku mainu savas domas.
Nesaprotu, kādēļ māku tik labi noklusināt sirdi un pieslēgt prātu.
Gribētos tā, vienreiz ļauties tikai sirdij. Tikai tam, ko tiešām gribu. Tam, ko vienmēr ir prieks atcerēties.
Liekas, ka šeit pirms kāda ilga laika rakstīju, ka viss mainās un ir sāpīgi saprast, ka nebūs vairs tā, kā bija.
Visas dārgākās atmiņas arī ir un paliks atmiņas.
Un es netieku šim pāri.
Bet laiks un dzīvē rādīs, un gan liktens mani aizvedīs pareizi.
Un atkal ir smieklīgi paļauties uz likteni.

Katru reizi te rakstot jūtos tik sasodīti bezspēcīga.
Sēžu virtuvē, apzinos, ka jāpilda mājasdarbi un smaidu pati sev.
Kāda ļoti tuva draudzene nesen atgādināja, ka diena, kurā neesi kārtīgi no sirds smējies, ir izniekota diena.
Un kāpēc gaidīt uz citiem? Man patīk smieties arī vienai. Par visām stulbībām, ko esmu izdarījusi un pateikusi, par visiem piedzīvojumiem. Un tā man pietiek tikai ar sevi, lai smietos.

Nesenie komplimenti, manuprāt, no tās pašas meitenes, liek noprast, ka, jā, tāda es esmu: varu smieties par visu.
Un es dzīvoju tikai gaišās krāsās. Un tajā brīdī, kad viss būs pārāk apžilbis, es mācēšu atkāpties.
Tāds ir mans plāns.

gribu iemācīties mūziku uzrakstīt vārdos

Aizmirsu šito -
lai nu kā tur būtu,
es jūs visus mīlu. Tiešām, tiešām ļoti!
Paldies !

Kāpēc tu esi vislabākais?

Nu ko!
Čau.
Jā, vasara iet ātri. Bet šādi piepildīta gan kalendāri, gan emocionāli neviena vēl nav bijusi.
Tad nu rekā, esmu te. Laikam pārpildīju tās emocijas.
Kā vienmēr EJP sesija ir pilnībā izmainījusi manu dzīvi. Kas ir labi.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies.
Bet atkal, tik daudz cilvēku, tik īsā laikā noved pie sabrukuma. Nespēju būt Facebook's ar 180 miljoniem vienlaicīgas komunikācijas reizē.
Vairs nesaprotu, ko jūtu. Ko man vispār vajadzētu just. Bail, ka atkal sāpināšu kādu.
Man nāksies! Nav taču izvēles. Un tas tikai tāpēc, ka es esmu tik maza un stulba, un pati nespēju sevi savest kārtībā, saņemt rokās.
Un tad vēl šis vārīgais temats - nākotne.
Kas tā vispār par maģisku vietu. Arī šeit vairs nezinu, ko domāt.
Man neviens neļauj nedomāt. Tā nu es ņemu un domāju to, ko nezinu. Nav ne ideju, ne vēlēšanās.
Šito laikam sauc par kaut kādu pusaudžu periodu, kad nākotne pie pakaļas.
Bet nav. Tur jau tā lieta. Galīgi nav.

plosu sevi no iekšpuses!
Kā man riebjas un patīk reizē, šie pilnīga sagruvuma brīži.
Jo tā jau saka, ja nav zemāk kur krist, sākas ceļš augšup.

Vienvārdsakot viss! Es vācu sevi kopā un pietiek!
Spēlēšu savu flautu un būšu vecmeita ar 7 kaķiem.
Tas laikam nebij īpaši labs sākums sevis motivēšanai.

pilnīgs velnsparāvis un deviņi pērkoni!

jā, gribu tādu dzīvi.
tu dzīvo mikrorajonā. Jebkurā brīdī izej ārā, un tur tu satiec savus pacančikus no rajona.
Jūs čilojat pa pagalmu, aizejat līdz veikalam un tā. čill.
uzkapājat basketbolu. šodien negribās? nu tad volejbolu. nezinu, kaut paslēpes.
smieklīgi, bet tieši tā man gribās.
nopērkat čipšus un ejat pie kāda mājās sēdēt un skatīties filmu, vai spēlēt datorspēles.
vienmēr kādu var sazvanīt.
tevi pazīst visu ģeogrāfiski tuvāko draugu vecāki un tavi vecāki pazīst visus tavus draugus.
un tas nav nekāds pārsteigums, kad tavā istabā no rīta ieveļās viens pidars, kas liek tev celties augšā un beigt pohoties.
ārprāc. kā man tā gribās. tik vienkārši un tomēr.

savāc sevi rokās

Mazs haks, la vieglāk ar mani kontaktēties.
Es neesmu cilvēks, kas viegli var izpaust savas jūtas, pateikt "es tevi mīlu" vai kā savādāk.
Man tā nepatīk. Man ir arī problēmas ar personisko vietu man apkārt. Vairāk problēmas ir ar cilvēku ielaišanu tajā. Varbūt izskatās, ka viss kārtībā, bet iekšēji man ir panika. Brutāli.
Un zini ko, ja es tev saku, ka tu man pietrūki, vai ka tu esi jauks cilvēks, tad es tā tiešām domāju.
Jo jā, man nepatīk izpaust to, ko es jūtu vai domāju par kādu.
Paldies par uzmanību.

aaaah.
zini ko es gribu?
visu nakti sēdēt un palikt nomodā ar kādu/iem.
kā tas parasti ir vasarā, jo tad ir brīvs laiks un silts un tā.
un es tik ļoti gribu.
naktīs vispār ir jauki.
savādāk.
un tā es gribu palikt nomodā visu nakti un sēdēt. un neko nedarīt. (ēst?)

you know what I need? - a joint? - no, a deadline!

es mīlu mēnesi.
rīt tik daudz, bet Alise nedara neko.
pat vairs nesaprotu, censties?
tāpat, ko tas mainīs?
vienmēr esmu zinājusi un sapratusi, ko un kā daru. Tagad dzīvoju pēc ideoloģijas, kuru es pat neapzinos. pašai smiekli nāk. baigā gudriniece ķipa.
bet laikam jau tomēr KAUT KO  es saprotu.
aij tak. who cares. right?
 kopš šī vakara sevi uztveru pilnīgi savādāk.
apskatīju savas galerijas ar neitrālu skatu. es taču esmu pilnīgi cits cilvēks!?
bet galvenais, ka pašai patīk.

mēs esam jauki cilvēki

I am the highway.

jā.
nezinu, kas notiek.
neesmu mēģinājusi iedziļināties ne sevī, ne citos kādu laiciņu.
man kautkā viegli iet un domājas.
tā vienkārši.
bet vilšanās vienalga un jā.
it kā ir ko teikt, daudz, bet nē, tomēr nav.
bet zini ko?
nē, neko.
liekas arī, ka nav jēgas cilvēkiem neko teikt. neviens šā vai tā īpaši neklausās.
varbūt, ka pašai arī vairāk jāpieslēdzas.
bet nē, es negribu. vēl bišķiņ pašplūsma un tad varbūt.
pilnīga neiespringšana.

manpohuj

liekas, ka visa pasaule uzgriezusi muguru. neviens neiedomājas par to, kā es uztveru lietas. iemācies novērtēt cilvēkus. nopietni. es esmu jauka, draudzīga, smaidīga un izpalīdzīga, bet ja es esmu vienīgā, kas pieliek pūles, tad zini, man apnīk būt jaukai. un šis laikam ir tas kritiskais brīdis, kad es no ļoti daudziem cilvēkiem neesmu saņēmusi šo dalību. tāpēc man beidzot apnika būt draudzīgai.  Nu tad neko. jūtos faking vīlusies. arī sevī. nespēju gūt mācību laikam. nutad. es vairs nenovēlu pat jauku dienu. gan jau arī bez mana vēlējuma tā būs jauka.

arābs Arvīds

sēžu skolas kafejnīcā un dzeru savu dienišķo zaļo tēju. šādi pārdomu tējas brīži man jau iegājušies rutīnā. dīvaini, skola pilna ar cilvēkiem, bet es labprātāk sēžu te, viena. es šodien nevaru ar cilvēkiem. vismaz ar šiem nē. aukstums visvairāk kož tiem, kam tas nepatīk. jā, to es šorīt sapratu. ļoti ikdienišķi un pašsaprotami, bet man pēdējās dienās gribās domāt par vieglām un bērnišķīgām tēmām. we don't quit playing because we grow old, we grow old because we quit playing. mūzika mani aizkustina. es nezinu, kas vēl manī spēj pamodināt tik daudz emociju. un es skatos pa logu un domāju - jā, pasaule ir skaista. un man ir silti. un es esmu laimīga tāpēc vien, ka man ir dota iespēja dzīvot uz šīs pasules. būs labi :)

rīt

Gribu izpūst elpu. Nopūsties.
Un palaist prom.
Un katrreiz, kad es nopūšos, paliek labāk.
aizveries taču vienreiz. Jūtos iesprostota savā galvā. Tā kā kastē. Gribu ārā.
Ej dirst.
Mēbeles te stāv un pieņem visus un visu.
Nu piedod. es vairs nespēju tev piedot.
Mans žēlsirdībās mērs laikam ir pilns.
Ir lietas, kuras mani aizvaino. Un šeit noteikti nav runa par mācēšanu piedot.
Es piedodu vairāk nekā vajag. Un taču tāpat, tas viss paliek.
Gan atmiņā, gan sirdī, gan domās.

Man ir tik daudz mīlestības.
Mīlestības, ar ko dalīties.
Bet vai nu cilvēkiem nepatīk mīlestība, es vai mīlestība no manis.
Man kautkādas nepareizas idejas galvā.
Pārāk ļoti mīlu cilvēkus.

Izskatās, ka kautkas manī ir pārāk daudz.
Izskatās, ka es esmu par daudz.
man


Un šis ir nepārdomāts, spontāns, pirmo galvā iešāvušos vārdu un ideju teksts. Un kāpēc nē? Nelasi.

lonely boy

Sasodīts.
Zinu, ko gribu, bet tomēr dažreiz apraujos
Beidzot šādās situācijās atmodinu saprātu.
Esmu kļuvusi gudrāka, kā saka: Ar laiku nāk pieredze.
Mostos augšā. Vai arī dodos atkal miegā. Nevaru saprast - pa vidu.
Jāatmodina sapņi, aizraušanās, entuziasms, kaisle.
Un es atkal nesaprotu, ko domāt par to cilvēku.
Protams, domāt pašu labāko, bet kā uztvert?
Smadzenes tomēr šajā ziņā sagājušas krustā.
Bet te noteikti nav negatīvisms.
Sejā vienalga smaids.
Smejos pati par sevi, viena istabā sēdēdama.

1:10

Kāpēc man tas viss ir tik ļoti savādāk?
Es katrreiz gaidu no visiem to visu.
Bet vajadzētu gaidīt tikai no viena.
Nedomājot konkrēti par vienu.
Un kas tas par vārdu - gaidīt? Ko tad es varu gaidīt? Neko.
Nē, šoreiz bija savādāk.
Bet tomēr.
Pārāk daudz gribu, pārāk daudz gaidu.

Laikam vienkārši pārāk daudz emociju tik īsam laikam.
Jānolaiž tvaiks.
Jāsaprot šo lietu būtība. Jāsaprot vispirms pašai sevi.

īpašais miestiņa

Sēžu ar blondo, superīgo Lauru virtuvē uz zemes.
Mums ir keksiņi, ļevā pica un rol tons, un kvasiks.
Jūtos vēljoprojām superīgi.
Esmu ļoti pievērsusies jauku grāmatu lasīšanai.
Fonā skan tiešām jauka mūzika.
Daudz esmu sapratusi pēdējās dienās un tas priecē.

Cilvēki nesatiekas tāpt vien. Izskatās, ka šoreiz esam satikušies tikai tāpēc, lai man būtu labums.
Žēl, ka cilvēks tikai dod, bet es nevaru viņam neko dot pretī.  Man nav, ko viņam dot pretī.

Sen neesmu ēdusi neveselīgāk, bet man šodien vienalga :)

Ārā sniegs. Patīk, ka beidzot visa satiksme un cilvēki kustās lēnāk. Viss ir mierīgs, nosvērtāks.
Kvass ir viena superīga lieta.

Novēlu Tev kvasu.

LIBE

Esmu atgriezusies no 3 dienu event, kas atstāja HUGE iespaidu uz mani.
Atvainojos par pus angļu valodu, šobrīd savādāk nevaru izteikt, ko domāju.
Satiku dažādus cilvēkus, ar dažādiem uzskatiem un vispār dažādām personībām.
Jūtos ''apgarota''.
Bet jā, ātri pieķēros arī šiem cilvēkiem.
Un kāpēc gan nē?
3dienās es sapratu sevi. Vismaz in general.
Negribu atgriezties rutīnā un vecajās sliedēs.
Jo šobrīd es jūtos tiešām labi.
Ir dīvaini sēdēt vienai virtuvē, kad tikko vēl es biju vietā, kur nebija neviena mirkļa vientulībā.

Un es kinda pārvarēju sevi.
Sapratu arī citus cilvēkus.
Novērtēju sevi.
Pacēlu intelektu. Papildināju zināšanas.
Ir labi, tā, uz laiku pazust no šejienes.
Because then you actually realise who you are, what you have and the value of all things.

Veiksmi.

A kāpēc gan nē?

pirms gada es te iesāku rakstīt.
bet ar pavisam citu mērķi - iegrāmatot savas dienas.
tagad, pēc gada, es iegrāmatoju sevi.
piedod, ja Tev ir neinteresanti.
ir tikai 3.janvāris.
bet man jau no jaunā 2012. gada ir savi iespaidi.
ne tikai notikumu ziņā, bet vairāk emocijās un apziņā.
Šobrīd iestājusies pašpārliecinātība un pārliecinātība, bet domājot par cilvēkiem, jebkurā kontekstā, vienalga saprotu, ka neko nesaprotu.
Nezinu, ko sagaidīt. Kad, kur, kāpēc.
Mani PAZIŅAS (par capslock lasīt zemāk) acīmredzot ir ļoti bailīgi, savtīgi, iedomīgi, egoistiski, cilvēki. Protams, ne visi.
Bet es vienalga esmu viņiem ātri pieķērusies. Es ļoti ātri pieķeros cilvēkiem.
No šī netikuma laikam 2012. jātiek vaļā. Ir grūti pēc tam, kad domā, ka cilvēks grib draudzību, bet beigās tomēr izrādās, ka nē, jo tā laikam bija tikai mirkļa vājība.
Vēl viens 2012. gada uzdevums ir izķidāt draugus no paziņām un tādā garā.
Pirms 3 dienām visi man bija draugi. Pagaidām man visi ir paziņas, laika gaitā sapratīšu no jauna, kurš draugs, kurš ne.
Vienalga saprotu, ka maz ko saprotu.
Bet es mīlu sevi un pasauli. Un kāpēc gan nē?

Kopumā dzīvoju pārāk uzmanīgi.
It kā neuztraucoties par to, ko domās citi cilvēki, bet vienalga uztraucoties par uzskatiem.
Priekš kam? Kam Tev vajag uzskatus? Vai nebūtu pašam vieglāk, ja to nebūtu?
Šeit es atspēkoju pati sevi ar vārdiem - pasaules kārtība jeb kārtība pasaulē.
Un te es atgriežos pie uzmanīgas dzīvošanas.
Ierobežotība. Ķipa, brīva valsts - ko gribu, to daru.
Nedomāju vis.

skatoties pēc manas šī gada draugu atgūšanas teorijas, esmu ieguvusi jau 5 draugus.
Ir superīgi jauki, kad tu jūti, ka viņiem tiešām interesē un rūp, kas ar Tevi notiek.
Es vismaz ceru.
Ehh, es nemāku uzticēties.
O, re, šitā rakstot blogu, var atrast īstos newyears resolutions.
:)
Laimīgu!