rīt

Gribu izpūst elpu. Nopūsties.
Un palaist prom.
Un katrreiz, kad es nopūšos, paliek labāk.
aizveries taču vienreiz. Jūtos iesprostota savā galvā. Tā kā kastē. Gribu ārā.
Ej dirst.
Mēbeles te stāv un pieņem visus un visu.
Nu piedod. es vairs nespēju tev piedot.
Mans žēlsirdībās mērs laikam ir pilns.
Ir lietas, kuras mani aizvaino. Un šeit noteikti nav runa par mācēšanu piedot.
Es piedodu vairāk nekā vajag. Un taču tāpat, tas viss paliek.
Gan atmiņā, gan sirdī, gan domās.

Man ir tik daudz mīlestības.
Mīlestības, ar ko dalīties.
Bet vai nu cilvēkiem nepatīk mīlestība, es vai mīlestība no manis.
Man kautkādas nepareizas idejas galvā.
Pārāk ļoti mīlu cilvēkus.

Izskatās, ka kautkas manī ir pārāk daudz.
Izskatās, ka es esmu par daudz.
man


Un šis ir nepārdomāts, spontāns, pirmo galvā iešāvušos vārdu un ideju teksts. Un kāpēc nē? Nelasi.

lonely boy

Sasodīts.
Zinu, ko gribu, bet tomēr dažreiz apraujos
Beidzot šādās situācijās atmodinu saprātu.
Esmu kļuvusi gudrāka, kā saka: Ar laiku nāk pieredze.
Mostos augšā. Vai arī dodos atkal miegā. Nevaru saprast - pa vidu.
Jāatmodina sapņi, aizraušanās, entuziasms, kaisle.
Un es atkal nesaprotu, ko domāt par to cilvēku.
Protams, domāt pašu labāko, bet kā uztvert?
Smadzenes tomēr šajā ziņā sagājušas krustā.
Bet te noteikti nav negatīvisms.
Sejā vienalga smaids.
Smejos pati par sevi, viena istabā sēdēdama.

1:10

Kāpēc man tas viss ir tik ļoti savādāk?
Es katrreiz gaidu no visiem to visu.
Bet vajadzētu gaidīt tikai no viena.
Nedomājot konkrēti par vienu.
Un kas tas par vārdu - gaidīt? Ko tad es varu gaidīt? Neko.
Nē, šoreiz bija savādāk.
Bet tomēr.
Pārāk daudz gribu, pārāk daudz gaidu.

Laikam vienkārši pārāk daudz emociju tik īsam laikam.
Jānolaiž tvaiks.
Jāsaprot šo lietu būtība. Jāsaprot vispirms pašai sevi.

īpašais miestiņa

Sēžu ar blondo, superīgo Lauru virtuvē uz zemes.
Mums ir keksiņi, ļevā pica un rol tons, un kvasiks.
Jūtos vēljoprojām superīgi.
Esmu ļoti pievērsusies jauku grāmatu lasīšanai.
Fonā skan tiešām jauka mūzika.
Daudz esmu sapratusi pēdējās dienās un tas priecē.

Cilvēki nesatiekas tāpt vien. Izskatās, ka šoreiz esam satikušies tikai tāpēc, lai man būtu labums.
Žēl, ka cilvēks tikai dod, bet es nevaru viņam neko dot pretī.  Man nav, ko viņam dot pretī.

Sen neesmu ēdusi neveselīgāk, bet man šodien vienalga :)

Ārā sniegs. Patīk, ka beidzot visa satiksme un cilvēki kustās lēnāk. Viss ir mierīgs, nosvērtāks.
Kvass ir viena superīga lieta.

Novēlu Tev kvasu.

LIBE

Esmu atgriezusies no 3 dienu event, kas atstāja HUGE iespaidu uz mani.
Atvainojos par pus angļu valodu, šobrīd savādāk nevaru izteikt, ko domāju.
Satiku dažādus cilvēkus, ar dažādiem uzskatiem un vispār dažādām personībām.
Jūtos ''apgarota''.
Bet jā, ātri pieķēros arī šiem cilvēkiem.
Un kāpēc gan nē?
3dienās es sapratu sevi. Vismaz in general.
Negribu atgriezties rutīnā un vecajās sliedēs.
Jo šobrīd es jūtos tiešām labi.
Ir dīvaini sēdēt vienai virtuvē, kad tikko vēl es biju vietā, kur nebija neviena mirkļa vientulībā.

Un es kinda pārvarēju sevi.
Sapratu arī citus cilvēkus.
Novērtēju sevi.
Pacēlu intelektu. Papildināju zināšanas.
Ir labi, tā, uz laiku pazust no šejienes.
Because then you actually realise who you are, what you have and the value of all things.

Veiksmi.

A kāpēc gan nē?

pirms gada es te iesāku rakstīt.
bet ar pavisam citu mērķi - iegrāmatot savas dienas.
tagad, pēc gada, es iegrāmatoju sevi.
piedod, ja Tev ir neinteresanti.
ir tikai 3.janvāris.
bet man jau no jaunā 2012. gada ir savi iespaidi.
ne tikai notikumu ziņā, bet vairāk emocijās un apziņā.
Šobrīd iestājusies pašpārliecinātība un pārliecinātība, bet domājot par cilvēkiem, jebkurā kontekstā, vienalga saprotu, ka neko nesaprotu.
Nezinu, ko sagaidīt. Kad, kur, kāpēc.
Mani PAZIŅAS (par capslock lasīt zemāk) acīmredzot ir ļoti bailīgi, savtīgi, iedomīgi, egoistiski, cilvēki. Protams, ne visi.
Bet es vienalga esmu viņiem ātri pieķērusies. Es ļoti ātri pieķeros cilvēkiem.
No šī netikuma laikam 2012. jātiek vaļā. Ir grūti pēc tam, kad domā, ka cilvēks grib draudzību, bet beigās tomēr izrādās, ka nē, jo tā laikam bija tikai mirkļa vājība.
Vēl viens 2012. gada uzdevums ir izķidāt draugus no paziņām un tādā garā.
Pirms 3 dienām visi man bija draugi. Pagaidām man visi ir paziņas, laika gaitā sapratīšu no jauna, kurš draugs, kurš ne.
Vienalga saprotu, ka maz ko saprotu.
Bet es mīlu sevi un pasauli. Un kāpēc gan nē?

Kopumā dzīvoju pārāk uzmanīgi.
It kā neuztraucoties par to, ko domās citi cilvēki, bet vienalga uztraucoties par uzskatiem.
Priekš kam? Kam Tev vajag uzskatus? Vai nebūtu pašam vieglāk, ja to nebūtu?
Šeit es atspēkoju pati sevi ar vārdiem - pasaules kārtība jeb kārtība pasaulē.
Un te es atgriežos pie uzmanīgas dzīvošanas.
Ierobežotība. Ķipa, brīva valsts - ko gribu, to daru.
Nedomāju vis.

skatoties pēc manas šī gada draugu atgūšanas teorijas, esmu ieguvusi jau 5 draugus.
Ir superīgi jauki, kad tu jūti, ka viņiem tiešām interesē un rūp, kas ar Tevi notiek.
Es vismaz ceru.
Ehh, es nemāku uzticēties.
O, re, šitā rakstot blogu, var atrast īstos newyears resolutions.
:)
Laimīgu!