gribu iemācīties mūziku uzrakstīt vārdos

Aizmirsu šito -
lai nu kā tur būtu,
es jūs visus mīlu. Tiešām, tiešām ļoti!
Paldies !

Kāpēc tu esi vislabākais?

Nu ko!
Čau.
Jā, vasara iet ātri. Bet šādi piepildīta gan kalendāri, gan emocionāli neviena vēl nav bijusi.
Tad nu rekā, esmu te. Laikam pārpildīju tās emocijas.
Kā vienmēr EJP sesija ir pilnībā izmainījusi manu dzīvi. Kas ir labi.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies.
Bet atkal, tik daudz cilvēku, tik īsā laikā noved pie sabrukuma. Nespēju būt Facebook's ar 180 miljoniem vienlaicīgas komunikācijas reizē.
Vairs nesaprotu, ko jūtu. Ko man vispār vajadzētu just. Bail, ka atkal sāpināšu kādu.
Man nāksies! Nav taču izvēles. Un tas tikai tāpēc, ka es esmu tik maza un stulba, un pati nespēju sevi savest kārtībā, saņemt rokās.
Un tad vēl šis vārīgais temats - nākotne.
Kas tā vispār par maģisku vietu. Arī šeit vairs nezinu, ko domāt.
Man neviens neļauj nedomāt. Tā nu es ņemu un domāju to, ko nezinu. Nav ne ideju, ne vēlēšanās.
Šito laikam sauc par kaut kādu pusaudžu periodu, kad nākotne pie pakaļas.
Bet nav. Tur jau tā lieta. Galīgi nav.

plosu sevi no iekšpuses!
Kā man riebjas un patīk reizē, šie pilnīga sagruvuma brīži.
Jo tā jau saka, ja nav zemāk kur krist, sākas ceļš augšup.

Vienvārdsakot viss! Es vācu sevi kopā un pietiek!
Spēlēšu savu flautu un būšu vecmeita ar 7 kaķiem.
Tas laikam nebij īpaši labs sākums sevis motivēšanai.

pilnīgs velnsparāvis un deviņi pērkoni!