''The things that keep me alive - keep me alone.''

Kamēr kaulos spēks ir, es laužos cauri,

Hahaha, Alis!
Gribi braukt uz Amsterdamu? Sure thing.
Bet vispirms!

Kā tad bez zupiņas slimības laikā!

Minimālā dienas dzērveņu deva. 

Antibiotikas.Kuras mans ķermenis panes tieši briesmīgā veidā: galvas reiboņa, karstuma viļņi, bezspēks un tā.

Un protams, protams siltas zeķītes! 

Kā jau parasti slimojot. 

Tajā pašā laikā, Alise jau nerimstas, vēl ir jātiek galā ar:

debates ar ekspertiem,

koncerts ar Kazanovas orķestri,

7-9 priekšmetu atestācijas nokārtošana līdz trešdienai,

koncerts ar kori Mūza,

un protams, kaudze ar linkiem un papīriem Amsterdamai!

Mincīšīīī! Es jūtos brīnišķīgi! Tiešām. 

Man patīk.

Vismaz dzīve nestāv uz vietas.

Don't worry

Respektīvi tā - ekselence neprasa upurus.
Vismaz šobrīd nē. Un šobrīd ekselence ir nevis stāvoklis sabiedrībā, bet līmenis dzīves uztveršanā, garastāvoklī un notikumos.
Jo katru reizi, kad man prasa, kā man iet, atbilde ir ekselenti!
Un tā tas ir.

Bet smieklīgi, ka visu laiku mainu savas domas.
Nesaprotu, kādēļ māku tik labi noklusināt sirdi un pieslēgt prātu.
Gribētos tā, vienreiz ļauties tikai sirdij. Tikai tam, ko tiešām gribu. Tam, ko vienmēr ir prieks atcerēties.
Liekas, ka šeit pirms kāda ilga laika rakstīju, ka viss mainās un ir sāpīgi saprast, ka nebūs vairs tā, kā bija.
Visas dārgākās atmiņas arī ir un paliks atmiņas.
Un es netieku šim pāri.
Bet laiks un dzīvē rādīs, un gan liktens mani aizvedīs pareizi.
Un atkal ir smieklīgi paļauties uz likteni.

Katru reizi te rakstot jūtos tik sasodīti bezspēcīga.
Sēžu virtuvē, apzinos, ka jāpilda mājasdarbi un smaidu pati sev.
Kāda ļoti tuva draudzene nesen atgādināja, ka diena, kurā neesi kārtīgi no sirds smējies, ir izniekota diena.
Un kāpēc gaidīt uz citiem? Man patīk smieties arī vienai. Par visām stulbībām, ko esmu izdarījusi un pateikusi, par visiem piedzīvojumiem. Un tā man pietiek tikai ar sevi, lai smietos.

Nesenie komplimenti, manuprāt, no tās pašas meitenes, liek noprast, ka, jā, tāda es esmu: varu smieties par visu.
Un es dzīvoju tikai gaišās krāsās. Un tajā brīdī, kad viss būs pārāk apžilbis, es mācēšu atkāpties.
Tāds ir mans plāns.

gribu iemācīties mūziku uzrakstīt vārdos

Aizmirsu šito -
lai nu kā tur būtu,
es jūs visus mīlu. Tiešām, tiešām ļoti!
Paldies !

Kāpēc tu esi vislabākais?

Nu ko!
Čau.
Jā, vasara iet ātri. Bet šādi piepildīta gan kalendāri, gan emocionāli neviena vēl nav bijusi.
Tad nu rekā, esmu te. Laikam pārpildīju tās emocijas.
Kā vienmēr EJP sesija ir pilnībā izmainījusi manu dzīvi. Kas ir labi.
Pastāvēs, kas pārvērtīsies.
Bet atkal, tik daudz cilvēku, tik īsā laikā noved pie sabrukuma. Nespēju būt Facebook's ar 180 miljoniem vienlaicīgas komunikācijas reizē.
Vairs nesaprotu, ko jūtu. Ko man vispār vajadzētu just. Bail, ka atkal sāpināšu kādu.
Man nāksies! Nav taču izvēles. Un tas tikai tāpēc, ka es esmu tik maza un stulba, un pati nespēju sevi savest kārtībā, saņemt rokās.
Un tad vēl šis vārīgais temats - nākotne.
Kas tā vispār par maģisku vietu. Arī šeit vairs nezinu, ko domāt.
Man neviens neļauj nedomāt. Tā nu es ņemu un domāju to, ko nezinu. Nav ne ideju, ne vēlēšanās.
Šito laikam sauc par kaut kādu pusaudžu periodu, kad nākotne pie pakaļas.
Bet nav. Tur jau tā lieta. Galīgi nav.

plosu sevi no iekšpuses!
Kā man riebjas un patīk reizē, šie pilnīga sagruvuma brīži.
Jo tā jau saka, ja nav zemāk kur krist, sākas ceļš augšup.

Vienvārdsakot viss! Es vācu sevi kopā un pietiek!
Spēlēšu savu flautu un būšu vecmeita ar 7 kaķiem.
Tas laikam nebij īpaši labs sākums sevis motivēšanai.

pilnīgs velnsparāvis un deviņi pērkoni!

jā, gribu tādu dzīvi.
tu dzīvo mikrorajonā. Jebkurā brīdī izej ārā, un tur tu satiec savus pacančikus no rajona.
Jūs čilojat pa pagalmu, aizejat līdz veikalam un tā. čill.
uzkapājat basketbolu. šodien negribās? nu tad volejbolu. nezinu, kaut paslēpes.
smieklīgi, bet tieši tā man gribās.
nopērkat čipšus un ejat pie kāda mājās sēdēt un skatīties filmu, vai spēlēt datorspēles.
vienmēr kādu var sazvanīt.
tevi pazīst visu ģeogrāfiski tuvāko draugu vecāki un tavi vecāki pazīst visus tavus draugus.
un tas nav nekāds pārsteigums, kad tavā istabā no rīta ieveļās viens pidars, kas liek tev celties augšā un beigt pohoties.
ārprāc. kā man tā gribās. tik vienkārši un tomēr.

savāc sevi rokās

Mazs haks, la vieglāk ar mani kontaktēties.
Es neesmu cilvēks, kas viegli var izpaust savas jūtas, pateikt "es tevi mīlu" vai kā savādāk.
Man tā nepatīk. Man ir arī problēmas ar personisko vietu man apkārt. Vairāk problēmas ir ar cilvēku ielaišanu tajā. Varbūt izskatās, ka viss kārtībā, bet iekšēji man ir panika. Brutāli.
Un zini ko, ja es tev saku, ka tu man pietrūki, vai ka tu esi jauks cilvēks, tad es tā tiešām domāju.
Jo jā, man nepatīk izpaust to, ko es jūtu vai domāju par kādu.
Paldies par uzmanību.