Pēkšņi uznāca neizpratne. Jā, zinu. atkal. un tā katru dienu.
Sēžu, domāju.
Es kautko esmu pazaudējusi.
Jūtos tieši kā: katra diena ir tāda pati kā iepriekšējā, bet pēc kāda laika viss ir savādāk.
Nevaru. pavasaris tiešām ir visdrūmākais laiks arī manā galvā.
man ir fobija no flautas.
Man vajadzētu mīlēt flautu, bet to ieraugot man paliek tikai grūtāk!
Man nav iedvesmas. nav arī prieka vai degsmes.
Pilnīgs panīkums. Tikai apziņa, ka vajag.
Nākamreiz, kad tev nav ko darīt, iemācies lietās un cilvēkos pamanīt labo.
Puse, no cilvēkiem, ko sastopu ik dienu, norāda uz maniem mīnusiem.
Bet vai tad es esmu tik briesmīgs cilvēks? Nav nevienas labas lietas? Vai tu vienkārši nemāki saskatīt!?
Problēma nav šeit. bet tur.
Bet man ir jauki.
Ja tikai nebūtu tukšuma sirdī, jo
es kautko esmu pazaudējusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru