piektdiena, 2011. gada 21. janvāris

Mīlu sevi, tevi un visu pārējo.

Šodien runāšu par emocijām.
Jā, dažādām.
Savām, apkārtējo cilvēku un vispār kā tādām.
Man to ir maz. Bet izpausmes ir dažnedažādākās.
Ir cilvēki, kas nekad mani nav redzējuši raudam, ir cilvēki, kas vairākkārt.
Jā, es raudu. Par mazām - nenozīmīgām, vienkāršām lietām.
Man patīk raudāt.
Es neraudu par fiziskām sāpēm. Šajā ziņā esmu sadomazohists.
Un tie, kas redzējuši vairākkārt domā, ka meklēju uzmanību.
Vai tad mēs katrs to nedaram? Visi to vēlas.
Bet, šajā gadījumā es neraudu tāpēc. Es raudu, jo man tā gribas. Jo asaras ir dziedējošas.
Un kam gan nepatīk dabas smarža pēc kārtīga lietus?
Manī nav dusmu. Reti kad. Manī ir tikai aizkaitinājums.
Var jau būt, ka tas ir tas pats, kas dusmas. Tikai dusmas ir dziļākas, sāpīgākas un grūtāk piedodamas.
Tu spēj piedot? Piedošana arī ir emocija. Piedošana ir ķīmisks [varbūt fizisks?] emociju savienojums.Viens no stiprākajiem.
Bet tas nekad nesprāgs.
Un, beigās. Viena emocija, kas mani aizkaitina. Varbūt tā nav emocija.
Tā ir uzvilktība. Jeb dzīves uztveršana ārkārtīgi smagi, nopietni.
Šajā gadījumā man gribas teikt ''Chill. Smoke weed.!''
Protams es te neatbalstu zālīti, bet priekškam sarežģīt dzīvi sev un apkārtējiem.
Tas nu ir viss. Man te jau ir apnicis.
man šodien velk uz rīmēm.!
Es zinu. Šis viss tev jau zināms.
Bet šādi es atklāju sevi.
Tāpēc chill, un izdzīvo sapņus.!
Arrrivederčī.!


Jauku atlikušo rītu, dienu, vakaru, nakti[kas nu kuram]! ;) Alise.!

sestdiena, 2011. gada 15. janvāris

Nostaļģija

Gribu prom. Atslēgties.
Gribu skaistu mūziku, mīļus cilvēkus, kas saprot.!
Kas tas ir? tas ir man pašai vien zināms.!
Tas ir kā mājās.!
Jūtos neiederīga. Vismaz šeit. Es iederos tur. Kur? Nezinu.
Beidziet no manis tik daudz prasīt. Es vairāk nevaru. Īstenībā, varu, spīta pēc negribu.!
Atkāpties. tas ir iespējams? Nē, jo tas skaitās ''Tu padevies.!'' Un mēs atgriežamies pie cilvēkiem, kas saprot. Jo viņi nesaprot. Viņi to nemaz negrib. viņiem pie kājas.
Es zinu, ko es gribu. Neuzspied man savu viedokli. Beidz plosīt manas smadzenes.
Gribu piepildīt sapņus. Izdzīvot savu lidojumu. Stulbā latviešu mentalitāte.!
Tev ir skočš? Man nav. Ar to tik muti var aizlīmēt. Bet man nē. jo man nav skoča.! paldies Elz. tavs plāns ir ģeniāls.! ;)
Šis ir šizo. Bet tieši tāpēc tas ir tas, kas ir.
Maktub.


Aši gan.!

otrdiena, 2011. gada 4. janvāris

Labsrīts.!

Ļoti gribēju šodien pavārtīties pa gultu, kā nekā pēdējais rīts, kad to var izdarīt, bet. tākā man sniedziņš ziemassvētkos uzdāvināja klepu tad diezkas man no vārtīšanās neizdevās.
Laikam vajadzētu beidzot paņemt rokās flautu un iepūst kādu noti, bail, ka būsim jau pa 2 dienām atkal atsvešinājušās.!
Skaista diena, gribas iet ārā un izbaudīt, bet slinkums ģērbties un tad atkal noģērbties, un tad visi mati slapji, un visur sniegs, un šorīd man pārgāja gribēšana.
Paklausījos vecās dziesmas. Parasti man tā nav, bet īpaši viena ir baisi pazīstama. Zini, kā CSI rāda, ka tur kautkāds maniaks tādā smalkā mūziciņā dīrā kādam ādu nost, atgādina ko tādu.
Saprotu, ka neizdarīju ne pusi, ko gribēju pa brīvlaiku izdarīt. Betko nu vairs, tagad cenšos saķert vismaz cimdu galus, lai mājturības skolotājai nav jāžēlojas, ka ''galīgi aizmirsās'' .!
2010.gada, 31.dec., kad līdz pusnaktij bija palikusi vien pusotra stunda, es sēžot pie datora aprāvos. Es gribēju skriet, izdarīt ko tādu, lai atcerētos 2010., jo, tiešām, tajā gadā es neko atmiņā paliekošu neizdarīju, neņemot vērā visus Apvienotā orķestra mēģinājumus un pasākumus. Tāpēc es tā sēdēju, un sapratu, ka es neko nevaru izdarīt, un kāpēc? jo es vienkārši nezināju ko darīt. Varētu aiziet nolekt no jumta, lai 2011. sagaidītu ar salauztu kāju, bet jēga no tā kāda?
Tāpati ilūzija ķēra arī mani, ka tikko kā nozvanīs divpadsmit viss pēkšņi mainīsies. Tā kā tajā pasakā, pelnrušķīte laikam, tikai uz labo pusi, Bet es neko nejutu, nekas nemainījās, nekas nenotika. Un atkal es aprāvos. Sapratu, ka vienīgais, kas mainās, ir gadaskaitlis. Tieši tāpat kā dzimšanasdienas. Nesaprotu, kāpēc cilvēki nepriecājas par mēnešu maiņu. Pārāk bieži, ja? Toties vairāk ilūziju un prātošanas par sevis, pasaules labošanu, mainīšanu. Bet protams, tā jau ir katra paša vēlme.




Jauku atlikušo rītu, dienu, vakaru, nakti [kas nu kuram]! ;)
Alise.!

sestdiena, 2011. gada 1. janvāris

Halū.! It's a new day.

Nu tad, priekā, par 2011.
Šis rīts vai nakts bij atnesis lielus sniega kalnus. Pa logu neko neredz, šķūnīšiem jumti brūk kopā, bet es sēžu omulīgā jumta istabiņā un dzeru rīta tēju. Aši gan, ņemot vērā, ka plkst. ir gandrīz 14. 
Draugiem.lv pienākuši ārkārtīgi daudz bezpersoniski jaunā gada sveicieni, kuri noteikti tika sūtīti visiem pēc kārtas.
Mūsu mājās šogad eglītei neviens neko nenoskaitīja, nenodziedāja. Mani gribēja pierunāt uz flautas, bet ko nu es tur, ātrumā sagrābstītu Ak Eglīte arī negribas spēlēt.!
Mazās dvīnes uznāca pie manis, tikko pa sniegu izvārtījušās. Man jau pietika, saķēru kādu drazu savam kaklam.
Jāsāk domāt par došanos uz pilsētu, brīvlaika beigas tuvojas, kas liecina par skolu. Atvainojos, ka liku jums par to atcerēties! ;D

Jauku atlikušo rītu, dienu, vakaru vai nakti [kas nu kuram]! ;)
Alise.!