Šodien runāšu par emocijām.
Jā, dažādām.
Savām, apkārtējo cilvēku un vispār kā tādām.
Man to ir maz. Bet izpausmes ir dažnedažādākās.
Ir cilvēki, kas nekad mani nav redzējuši raudam, ir cilvēki, kas vairākkārt.
Jā, es raudu. Par mazām - nenozīmīgām, vienkāršām lietām.
Man patīk raudāt.
Es neraudu par fiziskām sāpēm. Šajā ziņā esmu sadomazohists.
Un tie, kas redzējuši vairākkārt domā, ka meklēju uzmanību.
Vai tad mēs katrs to nedaram? Visi to vēlas.
Bet, šajā gadījumā es neraudu tāpēc. Es raudu, jo man tā gribas. Jo asaras ir dziedējošas.
Un kam gan nepatīk dabas smarža pēc kārtīga lietus?
Manī nav dusmu. Reti kad. Manī ir tikai aizkaitinājums.
Var jau būt, ka tas ir tas pats, kas dusmas. Tikai dusmas ir dziļākas, sāpīgākas un grūtāk piedodamas.
Tu spēj piedot? Piedošana arī ir emocija. Piedošana ir ķīmisks [varbūt fizisks?] emociju savienojums.Viens no stiprākajiem.
Bet tas nekad nesprāgs.
Un, beigās. Viena emocija, kas mani aizkaitina. Varbūt tā nav emocija.
Tā ir uzvilktība. Jeb dzīves uztveršana ārkārtīgi smagi, nopietni.
Šajā gadījumā man gribas teikt ''Chill. Smoke weed.!''
Protams es te neatbalstu zālīti, bet priekškam sarežģīt dzīvi sev un apkārtējiem.
Tas nu ir viss. Man te jau ir apnicis.
man šodien velk uz rīmēm.!
Es zinu. Šis viss tev jau zināms.
Bet šādi es atklāju sevi.
Tāpēc chill, un izdzīvo sapņus.!
Arrrivederčī.!
Jauku atlikušo rītu, dienu, vakaru, nakti[kas nu kuram]! ;) Alise.!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru