sestdiena, 2011. gada 10. septembris

čells.

emocijas.
tik daudz.
pati neko vairs nesaprotu.
bet smaidu.
ārprāc. to vien daru, kā smaidu.
gaidu saulainos, dzestros, agros rudens rītus.  tad ir vissuperīgāk.
gribu arī uz mirkli tikt vaļā no cilvēkiem. tikai bišķiņ.
gribu tikai tuvākos. kārtīgi samīļot.
pēdējā nedēļa - nespēju pat iedomāties, ko varētu nest katra nākamā diena. pilnīgs piedzīvojums.


idille. harmonija. pašai sevī.
tas ir tas, ko centos panākt jau kopš decembra.
vesels gads cīņā. bet tas bija tā vērts.
man pat īsti vienalga par to, kas notiek, kas notiks un, beidzot, par to, kas notika.



kas notiek, tam jānotiek.
kas notika, tam bija jānotiek.
kas notiks, tam arī jānotiek.

everything happens for a reason. just let it go. enjoy.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru