mēģini saprast.

atkal esmu te.
nezinu, ko es daru. ko es daru tur, kur esmu. kas pie velna notiek.
kāpēc cilvēkiem ir tāds priekšstats?
ko man darīt ar savu dzīvi?
es izdarīju pareizo izvēli?
stulbie jautājumi.
cilvēki pārprot. visu manu mūžu. turpmāk runāšu tiešiem vārdiem. bet arī tad cilvēki pārprot.
ehh. cik grūti ir, kad nav līdzīgi domājošu. bet varbūt ir, tikai viņiem arī liekas, ka pārpratīs.
cik grūti ir tad, kad tev nav neviena, kam līdz galam uzticēties. un uzticēties ne tā. ticēt, ka sapratīs, ka nenosodīs, ka nemuļķosies, ka uztvers nopietni.

ir man tādi cilvēki, kuru klātbūtnē liekas, ka viss taču ir labi, viss ir kārtībā. šie cilvēki man ir kā miera saliņas. iestājas pilnīga idille un laime.
bet šie cilvēki nav bieži sastopami manā tagadējā dzīvē. tāpēc tur biežāk parādās trauksme.
esmu atkal nomākta. tas nav labi.
jūtu, ka atkal palēnām ieraujos sevī.
velkos tuvāk pie zemes.
āāh. nespēju, kas pie velna notiek!?
gribu satikt kādu no tiem idilliskajiem cilvēkiem. gribu to veco laiku sajūtu.
veco laiku sajūta? kautgan ar vecajiem attiecības galīgi nav vairs kā tad. vasarā daudz kas notika. ir savādāk.
bet. vienalga. tagad izskatās, ka viņus vairs nesatikšu.
visi tik aizņemti.
kopējās lietas, vietas arī palēnām izzudušas.
ahh. kā būs tā dzīvos.