rīt

Gribu izpūst elpu. Nopūsties.
Un palaist prom.
Un katrreiz, kad es nopūšos, paliek labāk.
aizveries taču vienreiz. Jūtos iesprostota savā galvā. Tā kā kastē. Gribu ārā.
Ej dirst.
Mēbeles te stāv un pieņem visus un visu.
Nu piedod. es vairs nespēju tev piedot.
Mans žēlsirdībās mērs laikam ir pilns.
Ir lietas, kuras mani aizvaino. Un šeit noteikti nav runa par mācēšanu piedot.
Es piedodu vairāk nekā vajag. Un taču tāpat, tas viss paliek.
Gan atmiņā, gan sirdī, gan domās.

Man ir tik daudz mīlestības.
Mīlestības, ar ko dalīties.
Bet vai nu cilvēkiem nepatīk mīlestība, es vai mīlestība no manis.
Man kautkādas nepareizas idejas galvā.
Pārāk ļoti mīlu cilvēkus.

Izskatās, ka kautkas manī ir pārāk daudz.
Izskatās, ka es esmu par daudz.
man


Un šis ir nepārdomāts, spontāns, pirmo galvā iešāvušos vārdu un ideju teksts. Un kāpēc nē? Nelasi.