arābs Arvīds

sēžu skolas kafejnīcā un dzeru savu dienišķo zaļo tēju. šādi pārdomu tējas brīži man jau iegājušies rutīnā. dīvaini, skola pilna ar cilvēkiem, bet es labprātāk sēžu te, viena. es šodien nevaru ar cilvēkiem. vismaz ar šiem nē. aukstums visvairāk kož tiem, kam tas nepatīk. jā, to es šorīt sapratu. ļoti ikdienišķi un pašsaprotami, bet man pēdējās dienās gribās domāt par vieglām un bērnišķīgām tēmām. we don't quit playing because we grow old, we grow old because we quit playing. mūzika mani aizkustina. es nezinu, kas vēl manī spēj pamodināt tik daudz emociju. un es skatos pa logu un domāju - jā, pasaule ir skaista. un man ir silti. un es esmu laimīga tāpēc vien, ka man ir dota iespēja dzīvot uz šīs pasules. būs labi :)