manpohuj

liekas, ka visa pasaule uzgriezusi muguru. neviens neiedomājas par to, kā es uztveru lietas. iemācies novērtēt cilvēkus. nopietni. es esmu jauka, draudzīga, smaidīga un izpalīdzīga, bet ja es esmu vienīgā, kas pieliek pūles, tad zini, man apnīk būt jaukai. un šis laikam ir tas kritiskais brīdis, kad es no ļoti daudziem cilvēkiem neesmu saņēmusi šo dalību. tāpēc man beidzot apnika būt draudzīgai.  Nu tad neko. jūtos faking vīlusies. arī sevī. nespēju gūt mācību laikam. nutad. es vairs nenovēlu pat jauku dienu. gan jau arī bez mana vēlējuma tā būs jauka.